Labās prakses Latvijas pašvaldībās
Pētījumā „Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku” konstatētas vairākas labās prakses vairākās Latvijas pašvaldībās, kuras sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai nestandarta darbalaikā.
Valmieras pašvaldība pēc sarunas ar Valmieras stikla šķiedras pārstāvi pagarināja bērnudārza darba laiku par 30 minūtēm, lai uzņēmuma darbinieki pēc maiņas beigām var paspēt izņemt savus bērnu no bērnudārza. Arī autobusu saraksti ir saskaņoti ar darba laika sākumu un beigām uzņēmumā, lai vecāki var veiksmīgi nokļūt ātrāk mājās.
Līvānu novadā ir bērnudārzs, kas sāk strādāt 6:45, tā darba laiks salāgots ar lielākā darba devēja darba laika sākumu, lai vecāki var doties uz darbu (maizes ceptuvi) bez bažām.
Interesants sadarbības modelis identificēts arī Gulbenes novada Lizumā, kur lielākie darba devēji, kas nodarbina darbiniekus diennakts maiņās, ir vienojušies ar pašvaldību, ka dažas dienas nedēļā pašvaldība nodrošina diennakts bērnudārzu. Uzņēmums sniedz būtiski atbalstu bērnudārza infrastruktūras nodrošināšanā, piemēram, nodrošinot visam dārziņam jaunas mēbeles, savukārt pašvaldība apmaksā diennakts grupu, kad uzņēmuma darbiniekiem ir nepieciešamība. Darba devēji, lai samazinātu pašvaldības izdevumus, ir vienojušies, ka vecākus ar maziem bērniem liek vienā nakts maiņā, lai diennakts bērnudārzs būtu nepieciešams tikai dažas dienas nedēļā.
Latvijā 25 pašvaldībās tiek nodrošinātas diennakts grupas piecas darbadienas nedēļā. Tās var izmantot arī tie vecāki, kuri strādā nestandarta darba laiku.
Albertas provinces (Kanāda) pašvaldības ģimenes un darba dzīves līdzsvaru veicina, atbalstot bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējus un pakalpojumu īstenošanu. Šīs provinces pašvaldības savos normatīvajos aktos ir paredzējušas un praktiski īsteno apņemšanos nodrošināt telpas bērnu uzraudzības pakalpojumiem pašvaldībām piederošās ēkās vai ēkās, kuras pašvaldības nomā, ieskaitot kopienas centrus, bibliotēkas u.c. Pašvaldības piedāvā šīs telpas bezmaksas lietošanā vai iznomā, nosakot zemu īres likmi kvalificētiem bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, kuri tādējādi spēj piedāvāt bērnu uzraudzības pakalpojumu par zemākām un ģimenēm pieejamākām cenām.
Dānijas Olborgas pašvaldība sadarbībā ar Olborgas slimnīcu (Aalborg University Hospital) 1994.gadā organizēja 24/7 elastīgu bērnu aprūpes servisu slimnīcas darbinieku (6 500) bērniem. Vēlāk tas attīstījās projektā “Børnepasning (Childcare)”, kuram pievienojās Dānijas Dzelzceļš, Dānijas Pasts un vairāki uzņēmumi ar nestandarta darba laika grafiku. Viens no šā projekta mērķiem bija ietekmēt valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanu, ilgtermiņā nodrošinot bērnu aprūpes pakalpojumus nestandarta darba laikā (naktīs un brīvdienās), jo 2012.gadā Dānijā bija tikai 5 bērnu aprūpes iestādes, kas pieskatīja bērnus nestandarta darba laikā. Projekta ietvaros tika izveidots elastīgās bērnu pieskatīšanas serviss (Børnehuset), kurā kvalificētā uzraudzībā jebkurā diennakts laikā var atstāt bērnu vecumā līdz 10 gadiem. Pēc šāda servisa Dānijā ir augsts pieprasījums, īpaši no vientuļo vecāku puses, kas strādā maiņu darbu, nakts darbu u.c. nestandarta laika darbu.
Vairāk skatīt šeit.
Gosnellas pilsētas pašvaldība (Austrālija) ir izstrādājusi Darba-dzīves līdzsvara programmu, kas paredz atvieglojumus pašvaldības darbiniekiem, kuriem ir bērni. Programma paredz tādus atvieglojumus kā:
- elastīgu darba grafiku;
- 9 darba dienas divās nedēļās;
- elastīgu atvaļinājuma grafiku;
- atbalstu jauniem vecākiem, atgriežoties darbā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma;
- attaisnotus neapmaksātus darba kavējumus kultūras pasākumu apmeklēšanai kopā ar ģimeni;
- apmaksātas veselības pārbaudes;
- apmaksātas fitnesa un sporta nodarbības.
Jāpiebilst, ka darbinieka iesniegums pašvaldībai dalībai programmā negarantē atbalsta piešķiršanu pilnā vai daļējā apmērā, bet tas tiek piešķirts, izvērtējot darbinieka profesionālos pienākumus un sniegumu.
Vairāk skatīt šeit.
Zviedrijā katram bērnam ir tiesības uz vietu bērnu aprūpes iestādē (to sauc par „pirmskolu” vai „dienas aprūpes centru”), un vecāki maksā par to atkarībā no bērnu skaita un ienākumu apjoma, nepārsniedzot 3% no ienākumiem. Municipalitātēm valdība ir uzticējusi pienākumu nodrošināt nepieciešamo vietu skaitu pirmsskolas iestādēs, lai apmierinātu pieprasījumu attiecīgajā teritorijā. Tomēr esošā likumdošana nav uzlikusi pašvaldībai par pienākumu nodrošināt bērnu aprūpi nestandarta darba laikā. Valsts Izglītības departamenta mājas lapā lasāms: „Pašvaldību pienākums ir censties piedāvāt aprūpi bērniem laikā, kad pirmsskolas iestādes vai ārpusskolas aktivitāšu centri nav pieejami saistībā ar vecāku nodarbinātības vai ģimenes situācijas īpatnībām. Pašvaldībai tad būtu jāpiedāvā bērnu aprūpe nestandarta („neērtajā”) darba laikā, piemēram, vakara pirmsskolas nodarbības, pedagoģiskā aprūpe vai bērnu aprūpe mājās.” 2011.gadā apmēram 50% no 290 Zviedrijas pašvaldībām nodrošināja bērnu aprūpi nedēļas nogalēs, vēlu vakarā vai naktī, un aptuveni 40% no tām nodrošināja diennakts (24 stundu) bērnu aprūpes iespēju. Apmēram 30% piedāvā bērnu aprūpi „pēc vajadzības”, neprasot konkrētus paskaidrojumus.
Vairāk skatīt šeit.
Lielbritānijā bērnu aprūpes pakalpojumus galvenokārt piedāvā privātais sektors, kur pakalpojumi ir daudz fragmentētāki un daudzveidīgāki nekā Zviedrijā. Arī šeit tirgū ir salīdzinoši liels neregulētās bērnu aprūpes sektors, kas piedāvā gan bērnu aprūpi/pieskatīšanu savās mājās (child minders), gan pieskata bērnus pašu bērnu mājās, kā arī ietver bērnu aprūpi, ko sniedz radinieki. Līdzīgi kā Zviedrijā vietējai varai ir pienākums nodrošināt „bērnu aprūpi pietiekošā apmērā” un organizēt un/vai nodrošināt „bezmaksas pakalpojumu” 15 stundas nedēļā katram 3-4 gadus vecam bērnam. Pašvaldības pienākums ir arī veikt bērnu aprūpes novērtējumu (Childcare Sufficiency Assessment) reizi 3 gados, lai noteiktu, vai pakalpojuma apjoms ir pietiekams attiecīgajai teritorijai.
Vairāk skatīt šeit.
Sapporo pilsētas pašvaldība (Japāna) ģimenes un darba līdzsvara veicināšanai ir nodibinājusi un uztur vairākus bērnu uzraudzības atbalsta centrus, kuri nodrošina pirmsskolas vecuma bērniem un viņu ģimenēm vietu, kur var kopā spēlēties un mijiedarboties. Centri piedāvā arī bērnu aprūpes konsultācijas un sniedz informāciju par visiem bērnu uzraudzības pakalpojumiem. Ģimenēm ar bērniem, kas nav iekļāvušies pamatskolā, izveidoti speciāli centri, kuros vecāki var mijiedarboties ar citām ģimenēm, viņiem tiek piedāvāti arī bērnu aprūpes konsultāciju pakalpojumi un informācija par visu veidu pakalpojumiem saistībā ar bērnu uzraudzību. Tiek rīkotas arī bērnu aprūpes, tostarp bērnu uztura un disciplīnas apmācības.
Vairāk skatīt šeit.
Skandināvijas valstīs ir attīstīts ģimenes centru un ģimenes māju koncepts. Ģimenes centrs ir pašvaldību attīstīts pakalpojumu modelis, kura pakalpojumi ietver pirmsdzemdību un bērnu veselības klīnikas, atvērtu pirmsskolas izglītību, pamatskolas pakalpojumus, agrīnu bērnu atbalstu un sociālā darba pakalpojumus ģimenēm. Ģimenes centri ir arī vecāku satikšanās vietas, kurās viņi var piedalīties nestrukturētos vai vadītos vecāku grupas pasākumos. Uz ģimeni orientēta prakse veicina bērnu labklājību, atbalsta vecāku un ģimeņu attiecības, un tā ir preventīva, novērš problēmu rašanos. Ģimenes centra modeļa pamatā ir pašvaldības partnerības sadarbība ar NVO, draudzēm, brīvprātīgajiem un pašām ģimenēm. Ģimenes centri ir daļa no pašvaldības pakalpojumu struktūras ģimenēm ar bērniem. Savukārt ģimeņu centru vai māju struktūrā esošie atvērtie bērnudārzi ir atvērti ikvienam bērnam līdz sešu gadu vecumam, pakalpojums ir bez maksas, bet nevienam bērnam vai ģimenei nav piešķirta pastāvīga vieta. Vecākiem tiek dota iespēja izmantot bērnudārza pakalpojumus tajā laikā, kad tie viņiem ir nepieciešami, tiesa, bērnudārza darba laikā. Tas nozīmē, ka vieni vecāki vienlaicīgi pieskata un rūpējas gan par saviem, gan citu vecāku bērniem. Atvērtā bērnudārza programmas veidošanā un ikdienas aktivitāšu izpildē piedalās paši vecāki, bet pedagoģiskais personāls ir atbildīgs par šādas līdzdalības nodrošināšanu.
Vairāk skatīt šeit.
Somijas valdība 2016. gadā ieviesa regulējumu, kurš ierobežo valsts finansēta bērnu uzraudzības pakalpojuma apjomu darbiniekiem, kuri nestrādā pilnu darba laiku – šiem darbiniekiem ir tiesības uz bērnu uzraudzības pakalpojumu līdz 20 stundām nedēļā. Šāda prakse var būt noderīga arī pašvaldībām, plānojot un īstenojot līdzfinansējumu bērnu uzraudzības pakalpojumam.
Vairāk skatīt šeit.
Vankūveras pilsētas pašvaldība (Kanāda) atbalstu ģimenes un darba līdzsvara nodrošināšanai sniedz finansiālā veidā, izveidojot īpašu grantu programmu. Granta programma piedāvā finanšu palīdzību nevalstiskajām organizācijām, kuras nodrošina bērnu uzraudzības pakalpojumus, ar nosacījumu, ka pakalpojums ir inovatīvs, t.sk. ārpus tradicionālā darba laika.
Tāpat Vankūveras pilsētas pašvaldība, būvējot pašvaldības dzīvojamās ēkas, tajās paredz telpas ģimeņu bērnudārziem (mājdārziņiem), kuras ir rezervētas sertificētiem bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem.
Vairāk skatīt šeit.
Par citām iespējām pašvaldībām iesaistīties bērna uzraudzības pakalpojumu attīstīšanā skatīt šeit.