Pētījuma „Elastīgi bērnu uzraudzības pakalpojumu nodrošināšana darbiniekiem, kuri strādā nestandarta darba laiku” rezultāti liecina, ka būt par vecāku, kurš viens audzina bērnu, ir liels izaicinājums, jo vecākam vienam jāspēj strādāt un nodrošināt bērnu, kā arī vienam jārūpējas par pieskatīšanu un audzināšanu. Pētījumā bija iesaistītas vairākas sievietes, kuras audzina bērnus vienas un viens vientuļais tēvs. Vecākiem, kas audzina bērnus vieni un kuriem ir nestandarta darba laiks, ir īpaši problemātiski aizvest bērnu uz pirmskolas izglītības iestādi vai izņemt no tās.
Mamma Aija, kura ar bērniem dzīvo viena, norāda, ka vislielākās grūtības ir doties uz darbu 5:00 un nogādāt bērnu uz dārziņu. Svarīgs šajā kontekstā kļūst līdzcilvēku atbalsts. Viņai blakus dzīvoklī dzīvo vecāki, kas laikā, kamēr sieviete ir darbā, nāk pieskatīt savus mazbērnus.
Bērna aprūpe vecākam vienam pašam jānodrošina ne tikai situācijās, kad pāra attiecības ir šķirtas. Var būt gadījumi, kad viens no bērna vecākiem strādā citā valstī un vecāks ar nestandarta darba laiku bērnu aprūpi nodrošina viens, lai gan pēc būtības nav uzskatāms par vientuļo vecāku.
Pārsla, kas audzina divus bērnus un regulāri strādā nakts maiņās rūpnīcā, dalās savās bažās, kā turpmāk risināt bērnu pieskatīšanu. Viņas dzīvesbiedrs un bērnu tēvs dodas strādāt uz Norvēģiju, bet viņa paliek Latvijā viena ar diviem bērniem. Dzīvesbiedrs jau ilgstoši ir bez darba, ģimenei ir mājokļa kredīts, un citu risinājumu ģimene nesaskata. Tomēr turpmāk darbu naktīs būs gandrīz neiespējami savienot ar bērnu pieskatīšanas nodrošināšanu. Sieviete meklē jaunus risinājumus.
Arī Aiva, kas ir nodarbināta nestandarta darba laikā un oficiāli ir precējusies, stāsta, ka faktiski bērnus audzina viena, jo vīrs ir jūrnieks un ilgstoši ir prom darba dēļ. Finansiāli vīrs palīdz, tomēr organizatoriski visas rūpes par bērniem ikdienā ir uz sievietes pleciem. Auklīte nestandarta darba laikā ļāva sievietei labāk organizēt savu dzīvi, lai varētu turpināt strādāt.
Gadījumos, kad vecāks nodrošina bērna uzraudzību viens, tiek pielietotas ļoti atšķirīgas stratēģijas, kā saskaņot darbu ar ģimeni, jo atšķirīgas ir arī situācijas gan bērnu skaita un vecuma ziņā, gan pēc tā, vai otrs vecāks sniedz finansiālu atbalstu un reāli iesaistās bērnu aprūpē.
Vecāki, kas audzina bērnus vieni izmanto dažādus risinājumus:
- algo aukli, ja to ļauj ģimenes ienākumi;
- meklē darbu, kura laiks saskaņots ar bērnudārza darba laiku;
- dzīvo kopā ar saviem vecākiem, un viņi nodrošina bērnu aprūpi laikā, kad vecāks to nevar;
- saņem atbalstu no saviem vecākiem, draugiem vai radiniekiem. Problemātiskāk ar atbalstu ir vairāku bērnu vientuļajiem vecākiem, jo citi cilvēki nevēlas uzņemties atbildību par vairākiem bērniem, un, ja tomēr uzņemas, tad ātri nogurst vai izrāda neapmierinātību ar situāciju;
- izvēlas strādāt ļoti agri no rīta (4:00 – 7:00), jo, strādājot nepilnu laiku, var bērnus laicīgi izņemt no bērnudārza un arī apmeklēt dažādus bērnudārza pasākumus, kas bieži notiek laikā, kad cilvēki, kas strādā standarta darba laiku, nevar paspēt, nekavējot darbu;
- nodrošina bērnu pieskatīšanu, atstājot uz neilgu laiku darba vietu, izņemot bērnu no bērnudārza un tad ar visu bērnu strādājot vakarā;
- ar bijušo dzīvesbiedru plāno savas un bērna aktivitātes, ņemot vērā viens otra darba un privātās dzīves vajadzības.