Britu uzņēmējs, „Virgin Group” izveidotājs Ričards Bransons ir norādījis: „Jūsu darbinieki ir jūsu uzņēmuma reālas konkurences priekšrocības. Viņi ir tie, kas veic maģiju tik ilgi, kamēr tiek apmierinātas viņu vajadzības.” Tomēr kurš zina, kādas ir darbinieku vajadzības? Vairumā gadījumu uzņēmumos tiek pētīta darbinieku apmierinātība ar darbu, mazāk uzmanības pievēršot darbinieku vajadzībām, vēl jo vairāk tādām, kuras saistītas ar darbinieku privāto dzīvi.
Vienlaikus darbinieku privātā dzīve atstāj ietekmi uz uzņēmuma procesiem, piemēram, vecāku slimības lapas traucē nodrošināt uzņēmuma ražošanas procesus, personiskā dzīve ir pamatojums darbinieka aiziešanai no darba u.c. Vislabāk darbinieku vajadzības var noskaidrot sarunās ar darbiniekiem.
Daļā uzņēmumu sarunas ar darbiniekiem ir ierasts darbinieku vadības rīks, tajā tiek apspriesti:
- padarītie darbi un izaicinājumi;
- darbinieka mērķi uzņēmumā;
- ieteikumi uzlabojumiem u.c.
Tomēr ne vienmēr šajās sarunās tiek apzinātas darbinieku vajadzības. Līdz ar to viena no iespējām ir pievērst savstarpējās sarunās uzmanību arī šiem aspektiem. Pētījuma "Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku" rezultāti liecina, ka svarīgs nosacījums, lai darba devēji apzinātos darba ņēmēju vajadzības, ir komunikācija ar saviem darbiniekiem, veidojot sarunu arī par viņu vajadzībām. Mazos uzņēmumos, kur darbiniekiem veidojas ar darba devējiem tuvākas attiecības, šādas sarunas var būt daļa no ikdienas komunikācijas, lielākajos uzņēmumos šo procesu organizē cilvēkresursu vadības speciālisti. Daļā uzņēmumu jautājumus, kas saistīti ar darbinieku vajadzībām, darba devēji ar darbiniekiem apspriež, iesaistot arodbiedrības pārstāvjus, kā arī izstrādājot koplīgumu. Koplīguma paraugu var skatīt šeit.
Savu darbinieku vajadzību noskaidrošana ir izaicinājums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas „par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi” kontekstā, jo daļa darba devēju baidās ievākt un apstrādāt datus, kuri nav tieši saistīti ar darba uzdevumu. Tomēr darba likums jau pašlaik uzliek darba devējam par pienākumu noskaidrot, vai darbiniekam nepienākas darba likumā noteiktais papildus atbalsts, piemēram, barošanas pārtraukumi ar krūti barojošām mātēm, papildus atvaļinājuma dienas vecākiem ar maziem bērniem utt. Līdz ar to, apkopot informāciju, kas ļauj saprast vajadzības darbinieku darba un ģimenes savienošanai, jau šobrīd ir organizāciju uzdevums. Pašlaik darba devējs drīkst ievākt un apstrādāt personiskus datus, kurus pieprasa likuma prasību izpilde.
Tomēr, ja darba devējs vēlas uzzināt vairāk par savu darbinieku vajadzībām, ir iespēja veikt darbinieku aptauju, norādot, ka darbinieku līdzdalība ir brīvprātīga un tā veikta, lai apzinātu nepieciešamo darba devēja atbalstu darba un ģimenes dzīves saskaņošanai.
Nezinot savu darbinieku vajadzības, nav iespējams palīdzēt darbiniekiem salāgot viņu darba un ģimenes dzīvi.
Komunikācija ar saviem darbiniekiem un viņu vajadzību apzināšana ļauj darba devējiem atrast inovatīvus risinājumus uzņēmumā, piemēram, nelikt strādāt nakts maiņas vecākiem ar maziem bērniem vai meklēt risinājumus sadarbībā ar pašvaldībām, piemēram, nodrošināt diennakts bērnudārza pakalpojumu izveidi vai salāgot darba laiku ar bērnudārza darba laiku. Vairāk par labajām praksēm var uzzināt šeit.