
Darbavietas nozīme laika gaitā ir pieaugusi, iekļaujot visus indivīda dzīves aspektus un aptverot visu cilvēka dzīves ciklu. Lielākajai daļai darbspējīgo ir jāakceptē organizācijas izvirzītie nosacījumi darba vietas, darba laika un citu aspektu ziņā, kas var dažādi ietekmēt viņu iespējas saskaņot darbu un ģimeni.
Standarta darba laiks nozīmē, ka darbinieks strādā 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā, visbiežāk no pirmdienas līdz piektdienai, no 8.00 līdz 17.00 vai no 9.00 līdz 18.00. Darba vietu parasti nodrošina darba devējs, kas paredz speciālas vietas izveidi darba uzdevuma veikšanai. Dzīvesvietas attālumam līdz darbam, darba laikam un darba specifikai ir būtiska ietekme uz darbinieku spēju saskaņot darbu ar ģimenes dzīvi.
Darba laika modeļi var būt atbalsts darba un ģimenes dzīves saskaņošanai, tomēr vai zini, kāda katram no tiem ir ietekme uz darbiniekiem. Tas var palīdzēt izvērtēt: varbūt kādu no tiem ir vērts ieviest uzņēmumā?
Elastīgs darba laiks
Elastīgs darba laiks dod iespēju darbiniekiem pašiem noteikt savas darba dienas sākumu un beigas. Parasti tiek noteikts darba pamatlaiks, piemēram, no 10:00 līdz 15:00, kurā darbiniekiem noteikti jābūt darbā, taču pārējo laiku tie var strādāt, vai nu sākot darbu agrāk vai beidzot to vēlāk. Otra iespēja ir noteikt, ka darbiniekam 8 stundas jānostrādā noteiktā laika intervālā, piemēram, laikā no 7:00 līdz 20:00.
Šāda pieeja prasa no darba devēja jaunu darba plānošanas veidu un uzticēšanos darbiniekiem, kā arī padara sarežģītāku darba grafika plānošanu, tomēr tam ir arī virkne pozitīvu aspektu, kas aprakstīti šeit.
Elastīgam darba laikam var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz darbinieku:
|
|
Nestandarta darba laiks
Nestandarta darba laiks ir neizbēgams nosacījums virknei profesiju. Tas saistīts ar darba specifiku vai nepieciešamību nodrošināt darba procesa nepārtrauktību. Tajos uzņēmumos, kuros ir nestandarta darba laiks, darba un ģimene dzīves saskaņošanu nodrošināt ir vēl grūtāk, jo darba laiks rada specifisku ietekmi uz darbinieka spēju saskaņot darbu ar ģimenes dzīvi. Nestandarta darba laikam uz darba devēju ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme:
|
|
Projekta „Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku" pētījuma rezultāti liecina, ka 61,5% no visiem pāriem, kur viens no vecākiem strādāja nestandarta darba laiku, atzina, ka iztiek ar mazāk miega, nekā vēlētos. Tādējādi strādāšana naktīs un vēlu vakaros ietekmē arī cilvēka veselību, tāpēc darba un ģimenes dzīves saskaņošana kļūst jo īpaši būtiska.
Attālināts darbs
Attālināts darbs nozīmē, ka strādāšana notiek ārpus darba devēja telpām, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Darbiniekam tiek piedāvāta iespēja strādāt citā vietā, veicot tos pašus darba pienākumus, piemēram, bibliotēkā, attālinātā darba centrā, mājās u.c..
|
|
Bez dažādiem darba laika modeļiem darba devējs var piedāvāt savam darbiniekam arī citus papildus labumus, kas palīdz darba un ģimenes dzīves savienošanai: bērnu istabas, pārtīšanas iespējas u.c. risinājumi. Vairāk par tiem šeit.