
Darba devēji, kuri vēlas iekārtot bērnistabu, saskaras ar izaicinājumu, kā to praktiski realizēt. Izveidojot bērnistabu, jāievēro vispārpieņemtās higiēnas un ugunsdrošības prasības.
Lai to izdarītu veic 6 soļus:
Vispirms noskaidro, vai uzņēmuma teritorijā šādu istabu ierīkot vispār drīkst. Ražojošajos uzņēmumos vai paaugstinātas drošības iestādēs bērni atrasties nedrīkst.
Noskaidro, kādas ir vecāku, kas strādā uzņēmumā, vajadzības un kādās situācijās kāda vecuma bērni šādu istabu izmantos. Iveta Baltiņa norāda, ka Labklājības ministrijā, kur šādu istabu nesen izveidoja, darbinieki aptaujā norādīja, ka viņiem nav, kur atstāt bērnus skolas brīvlaikos vai pēc skolas darba dienās. Tātad galvenie izmantotāji šai istabai ir bērni skolas vecumā.
Nākamais solis ir piemērotas telpas atrašana un bērnistabas plāna izveide. Veidojot plānu, jāņem vērā noskaidrotās darbinieku vajadzības. Piemēram, Labklājības ministrijas galvenie bērnistabas „lietotāji” ir skolēni, tātad, bērnistabu veidojot, bija jādomā par viņu vajadzībām, piemēram, darba virsmu, kur skolēniem pildīt mājas darbus. Citos uzņēmumos, kur bērnistabu biežāk lieto mazi bērni, ievietotas gultiņas, kur bērniem atpūsties. Svarīgs arī vizuālais risinājums, lai tas būtu bērniem patīkams un drošs. Lai mazāka bērna vecāks pats var strādāt un pieskatīt savu bērnu, šajā vietā svarīgi ieplānot arī darba vietu pieaugušajam. Tāpēc Iveta Baltiņa uzskata, ka veiksmīgi, ja darba un izklaides zonas bērnistabā izdodas atdalīt. Tas padara telpu funkcionālāku. Izvēloties vietu istabai, ir labi, ja bērnistaba nav pārāk tālu no labierīcībām.
Ja bērni ir lielāki un var bērnistabā palikt vieni, tad drošībai var ierīkot kameras, lai vecāks var attālināti redzēt, kas istabā notiek. Tomēr tas nav obligāts nosacījums.
Svarīgi, lai bērnistaba atrastos arī rotaļlietas un spēles, kuras bērni var izmantot, lai īsinātu laiku. Var ievietot arī televizoru. Labklājības ministrijā rotaļlietas saziedoja paši vecāki, kuru bērni plānoja istabu lietot. Tādā veidā istabas izveidē tiek iesaistīti arī vecāki un samazinās izmaksas bērnistabas izveidošanai.
Lai istaba ilgstoši un veiksmīgi darbotos, ir vēlams izstrādāt arī iekšējās kārtības noteikumus, informēt darbiniekus, kur ir atslēga, kam un kā telpa ir pieejama.
Darbiniekiem ir jāzina, vai telpas lietošanai vajag pieteikties. Piemēram, Labklājības ministrijā ir noteikts, ka vecāks paņem atslēgu pie sarga un pierakstās. Vecāka pienākums ir nodrošināt, ka pēc tam telpa tiek sakārtota un lietas saliktas vietā – tās nedrīkst iznest no telpas. Telpā nav atļauts bērniem ēst. Lai noteikumus saprastu arī bērns, tos vēlams pielikt pie sienas infografikas formā. Šādu istabu izmantot var ne tikai darbinieku bērni, bet arī klientu bērni, kas atnākuši līdzi saviem vecākiem uz darba tikšanos.