Svarīgi atzīmēt, ka Darba likuma 37.panta septītā daļa aizliedz darba devējam „pēc ārsta atzinuma saņemšanas nodarbināt grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, ja tiek atzīts, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai. Jebkurā gadījumā ir aizliegts nodarbināt grūtnieci divas nedēļas pirms paredzamajām dzemdībām un sievieti divas nedēļas pēc dzemdībām. Paredzamo dzemdību laiku un dzemdību faktu apstiprina ārsta atzinums.”
Attiecībā uz darba izpildījuma vietu Darba likuma 53.panta trešajā daļā ietverts skaidrs nosacījums, ka „grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti, sūtīt komandējumā vai darba braucienā var tikai tādā gadījumā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu”.
Darba likuma 134.panta otrajā daļā ietvertais darba devēja pienākums noteikt „nepilnu darba laiku grūtniecei, sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, kā arī darbiniekam, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam”, ja minētās kategorijas personas ir pieprasījušas to noteikt. Vienlaikus Darba likuma 136.panta septītā daļa ietver arī nosacījumu, ka „grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti, visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam,” virsstundu darbā var nodarbināt tikai tādā gadījumā, ja minētās personas devušas rakstveida piekrišanu.
Savukārt nakts darba gadījumā Darba likuma 138.panta sestā daļa paredz pat „aizliegumu nodarbināt nakts laikā grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, ja tiek saņemts ārsta atzinums, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai”. Darbinieku, kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam, tiek atļauts nodarbināt nakts laikā tikai ar viņa piekrišanu (minēto iespēju pieļauj Darba likuma 138.panta septītā daļa).
Arī darba samaksas izmaiņu un darba attiecību izbeigšanas gadījumos Darba likuma normas ietver noteiktus nosacījumus, kurus nepieciešams ievērot attiecībā uz topošajām un jau esošajām māmiņām. Darba likuma 62.panta trešā daļa paredz darba devēja pienākumu samaksāt „grūtniecei, sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam”, ja viņām noteikta akorda alga, iepriekšējo vidējo izpeļņu par to periodu, kad viņai samazinātas darba normas, pamatojoties uz saņemtu ārsta atzinumu.
Savukārt Darba likuma 109.panta pirmā daļa noteic skaidru aizliegumu „uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam”, izņemot tos gadījumus, kas saistīti ar darbinieces izdarītiem neattaisnotiem un prettiesiskiem darba līguma, darba kārtības un rupjiem darba aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, kā arī darba devēja likvidāciju, kas regulēti Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.-5.punktam un šī panta minētās daļas 10.punktā.
Papildus valsts atbalstam, pastāv arī pašvaldību nodrošinātās priekšrocības vecākiem un ģimenēm ar bērniem (attiecībā uz bērna piedzimšanu, ēdināšanas izdevumu segšanu izglītības iestādēs, sociālo palīdzību un pabalstiem). Tīmekļvietnē www.vietagimenei.lv vienkopus ir apkopota informācija par Latvijas pašvaldību sniegto atbalstu ģimenēm, kā arī par ģimenēm draudzīgu infrastruktūru. Tā kalpo arī par platformu konkursa „Ģimenei draudzīga pašvaldība” norisei, kur ikvienam ir iespēja novērtēt pašvaldību sniegtos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem un nobalsot par ģimenei draudzīgāko pašvaldību.
Infografika ņemta no Valsts darba inspekcijas mājas lapas.