Nav universāla risinājuma, kā ar bērnu uzraudzību tiek galā strādājoši vecāki, kas strādā nestandarta darba laiku. Vecāku izvēles saistītas ar ģimeņu struktūru un iespējām izmantot dažādus pieejamos resursus. Daļai vecāku pietiek ar bērnudārza pakalpojumiem, bet pārējā laikā viņi tiek galā paši, tomēr pētījumā „Elastīgi bērnu uzraudzības pakalpojumu nodrošināšana darbiniekiem, kuri strādā nestandarta darba laiku” identificēti dažādi veidi, kā šis jautājums risināts. Varbūt kāds var iedvesmot arī Tevi.
Plaša citu ģimenes locekļu un radinieku iesaiste
Daļai cilvēku plaša radinieku un citu ģimenes locekļu iesaiste ir galvenais veiksmes faktors darba un ģimenes dzīves līdzsvaram. Daudzas ģimenes, kas piedalījās pētījumā, paļāvās uz savu ģimenes locekļu un radinieku atbalstu ikdienā, lai nodrošinātu bērnam labāko un drošāko aprūpi. Biežāk atbalstu vecākiem nodrošina bērnu vecvecāki, kas palīdz izņemt bērnus no dārziņa vai aizvest uz to un aktīvi iesaistās mazbērnu audzināšanā.
Šo pieeju labi ilustrē kāda rīdzinieku ģimene, kura sastāv no mammas, tēva un diviem bērniem. Abi bērnu vecāki strādā nestandarta darba laiku – tēvs ir automehāniķis, un reizēm viņam jāstrādā arī vēlu vakaros, savukārt mātei bieži ir komandējumi. Mazāk strādāt vecāki nevar, jo viņiem ir dzīvokļa kredīts. Abi kopā audzina divus bērnus. Lai labāk saskaņotu savu darba un ģimenes dzīvi, viņi lūdz vecvecāku atbalstu. Vecmāmiņas palīdz bērnus izņemt no dārziņa un sniedz būtisku ieguldījumu bērnu audzināšanā. Vecvecāki atzīst, lai arī reizēm ir noguruši, tomēr priecājas, jo var daudz laika pavadīt ar mazbērniem un dalīties ikdienas priekos un bēdās. Bērnu vecāki savukārt sniedz finansiālu atbalstu saviem vecākiem, jo viņu pensijas ir nelielas un pašiem apmaksāt komunālos izdevumus ir grūti. Šāds ģimenes sadarbības modelis ļauj visiem ģimenes locekļiem risināt savas vajadzības. Plaši ģimenes locekļu atbalstu izmanto arī tie vecāki, kuri audzina bērnus vieni.
Sadarbojas vairākas ģimenes, lai organizētu drošu bērnu pieskatīšanu
Lai vecāki labāk atrisinātu bērnu uzraudzību, var sadarboties arī vairākas ģimenes. Pētījumā identificēts, ka pastāv dažādi varianti, kā to darīt. Projektā bija virkne gadījumu, kad vairāki vecāki izmantoja vienu aukli, vienojoties par vietu, kur abu ģimeņu bērni tiek pieskatīti. Biežāk šādos gadījumos bērni tika pieskatīti pie aukles (vienā gadījuma pie viena no vecākiem) mājās. Vietas izvēle bija atkarīga no iespējām, kā arī no aukles un vecāku vēlmēm. Šādas pieejas priekšrocības:
- viena aukle var vienlaicīgi pieskatīt vairākus bērnus;
- bērniem ir iespēja savstarpēji komunicēt;
- izmaksas var sadalīt uz abām ģimenēm, un tas ir lētāk.
Cits variants – savstarpēji kooperēties vairākām ģimenēm, vienai pieskatot otras bērnus.
Šādu pieeju izmanto, piemēram, divas mammas, kas audzina bērnus vienas un abas strādā lielveikalā. Lai varētu strādāt un pieskatīt bērnus, viņas plāno tā saucamos „spoguļgrafikus” – kad viena strādā, otra pieskata bērnus un otrādi. Šāda pieeja ļauj bērniem nodrošināt drošu pieskatīšanu un ietaupīt naudu aukles pakalpojumiem.
Prakse „spoguļgrafiki” bieži vien tiek izmantota arī vienas ģimenes ietvaros, ja abi vecāki ir nodarbināti nestandarta darba laikā. Šādā modelī vecāki apzināti veido savu darba dzīvi tā, lai tad, kad viens strādā, otrs pieskatītu bērnu un otrādi. Vieglāk tas ir paveicams, ja abi vecāki strādā vienā darbavietā un darba devējs ir pretīmnākošs, ļaujot grafikus šādi veidot. Lai arī šāda pieeja ļauj vecākiem ietaupīt naudu, tomēr ilgtermiņā var radīt grūtības pilnvērtīgi atpūsties.
Pateicoties darba devēja pretimnākšanai un elastīgiem darba laika nosacījumiem, ģimenes locekļi ir nodarbināti un spēj aprūpēt savus bērnus
Ir ģimenes, kuras izmantoja darba devēju piedāvātās iespējas un atbalstu bērnu uzraudzībai. Projektā vairākas ģimenes atrada savas aukles, kuras līdzfinansēja darba devēji, un tas ļāva labāk veikt darbu un vienlaikus nodrošināt bērnu kvalitatīvu aprūpi. Bija darba devēji, kuri ļāva bērnus reizēm ņemt līdzi uz darbu, ļaujot šādi risināt bērnu pieskatīšanu brīvdienās. Tomēr ne visur darba specifikas dēļ ir iespējams šādu praksi izmantot.
Arī ārpus projekta arvien biežāk darba devēji piedāvā saviem darbiniekiem elastīgus darba laikus, kad jāierodas darbā. Piemēram, „Bite”, apzinoties vecāku grūtības pieskatīt bērnus vasaras brīvlaikos, nodrošina bērniem vienu mēnesi „uzņēmuma bērnudārzu”. Publiski ir pieejama informācija, ka draugiem.lv piedāvā elastīgu darbadienas sākumu (līdz plkst. 11:00, 40 h/nedēļā), kas ļauj vecākiem ar maziem bērniem vienkāršāk no rīta nogādāt bērnus uz skolu un dārziņu, nebēdājot, ka darba laika sākums tiks kavēts. Lai gan ir priekšstats, ka valsts pārvaldes iestādes jaunu pieeju izmantošanā ir mazāk elastīgas, tomēr tā nebūt nav. Piemēram, Centrālajā statistikas pārvaldē ar 2018.gada aprīli ir ieviests elastīgs darba laiks, kas paredz, ka:
- normālais dienas darba laiks ir 8 stundas, neieskaitot pusdienas pārtraukumu;
- darbā obligāti ir jābūt no 10:00 līdz 15:30;
- pārējo laiku jānostrādā darba vietā – vai nu sākot darbu agrāk, vai beidzot to vēlāk;
- elastīgs darba laiks jāsaskaņo ar struktūrvienības vadītāju.
Ģimenes locekļi (vecāki) balansē ar darba slodzēm un tādējādi rod risinājumus bērnu pieskatīšanai un pašu iesaistei darba tirgū
Ir vēl citi veidi, kā vecāki, balansējot ar darba slodzēm, var rast risinājumu, lai pieskatītu bērnus. Plaši izplatīta prakse ir laika posmā, kamēr bērniņš vēl mazs, vienam vecākam izvēlēties strādāt nepilnu slodzi. Tāda pieeja ļauj neizkrist vecākam no darba tirgus, bet vienlaikus justies emocionāli labāk un pavadīt vairāk laika ar bērniem. Īpaši šādu praksi iecienījušas sievietes pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā, kamēr bērns adaptējas bērnudārzam. Bērnam augot, lēnām darba slodze tiek kāpināta. Šādu pieeju ļauj izmantot, piemēram, uzņēmumā „AirBaltic”.