Dzīvē nereti gadās situācijas, kad kāds no tuviniekiem kļūst aprūpējams. Kā šādos brīžos rīkoties, kādu sociālo aprūpi sirmgalvis vai viņa tuvinieki var saņemt? Vai šādā gadījumā var saņemt invaliditātes grupu? Tā kā ģimenes locekļi parasti ir strādājoši cilvēki, tad darba un aprūpes situācijas saskaņošana kļūst steidzama.
Darba likums neparedz atvaļinājuma iespējas attiecībā uz pilngadīgu ģimenes locekļu aprūpi. Darba ņēmējs var vienoties ar darba devēju par neapmaksāta atvaļinājuma izmantošanu, ja darbavietā koplīgumā nav noteiktas citas papildus iespējas.
Valsts pabalsti paredzēti galvenokārt personām ar invaliditāti, kurām ir nepieciešama īpaša kopšana. Tiesības saņemt pabalstu invalīdam, kuram ir nepieciešama kopšana, ir Latvijā dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods. Pabalstu piešķir personai, kura ir pārsniegusi 18 gadu vecumu un kurai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) ir noteikusi invaliditāti un izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Pabalsta invalīdam, kuram ir nepieciešama kopšana, apmērs ir 213,43 eiro mēnesī. Pabalstu piešķir saskaņā ar „Valsts sociālo pabalstu likuma” 12.1.pantu un MK 2009. gada 22.decembra noteikumiem Nr. 1608 „Noteikumi par pabalsta apmēru invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalsta apmēra pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”. Kopšanas pabalsta mērķis ir atbalstīt un veicināt to cilvēku aprūpi mājas apstākļos, kuriem ir ļoti smaga invaliditāte un nepieciešama īpaša kopšana. Līdz ar to šo invalīdu kopēji (parasti vecāki vai bērni) ir spiesti atteikties no algota darba. Invalīds, kuram ir smagi organisma sistēmu funkciju traucējumi, saņem gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai pensiju, gan pabalstu sakarā ar īpašas kopšanas nepieciešamību. Kopšanas pabalstu piešķir un izmaksā cilvēkam ar invaliditāti, nevis viņa kopējam. Lai gan pabalsta piešķiršanas mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti, kurus mājās kopj un aprūpē tuvinieki vai citi algoti cilvēki, tas, kā praktiski šis pabalsts tiek izmantots, paliek paša atbalsta saņēmēja ziņā.
Plašāka informācija pieejama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā.
Ja gados vecam cilvēkam nepieciešami sociālie pakalpojumi, viņam vai tuviniekiem jāvēršas savas dzīvesvietas sociālajā dienestā. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts, ka pienākums nodrošināt konkrētā cilvēka vajadzībām atbilstīgus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi pamata dzīvesvietu.
Sociālā dienesta darbinieki novērtēs individuālās vajadzības un resursus. Ja konstatēs, ka cilvēkam vajadzīgi sociālie pakalpojumi, pieņems lēmumu par piemērotākā pakalpojuma piešķiršanu atbilstīgi pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Sociālajam dienestam vispirms būtu jāpiedāvā aprūpe mājās. Lemjot par to, dienesta darbinieki novērtēs paša klienta un ģimenes locekļu spējas nodrošināt aprūpi, kā arī saplānos nepieciešamo palīdzību un aprēķinās aprūpes pakalpojumu izmaksas. Ja personas aprūpi nodrošina ģimenes locekļi, pašvaldība viņus var konsultēt un apmācīt, atbalstīt arī materiāli, ja tas paredzēts pašvaldības saistošajos noteikumos. Ja aprūpe mājās nenodrošina personas pamatvajadzības, tiek piedāvāta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
Informācija par Rīgas Sociālā dienesta atbalstu pieejama šeit.