Priekšrocības darba attiecībās darbiniekiem, kuriem ir bērni - papildus atvaļinājumi

13.07.2018

Papildus atvaļinājumi

  Darba likuma izpratnē par bērna vecākiem ir uzskatāmi:

  • tēvs;
  • māte;
  • viens no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns;
  • audžuģimenes loceklis, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību;
  • aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina.

Nav svarīgs arī vecāku savstarpējo attiecību statuss: tie dzīvo laulībā vai nereģistrētā kopdzīvē, vai arī ir šķīrušies, kā arī tas, kuram no vecākiem ir noteiktas bērna aizgādības, aprūpes tiesības. Šajā gadījumā nav svarīgi arī, kura vecāka apgādībā bērns vai bērni atrodas un kura vecāka algas nodokļu grāmatiņā tie reģistrēti.

Darba likuma 151.pants nosaka, ka Ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir:

  • darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, — trīs darba dienas;
  • darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, — ne mazāk par vienu darba dienu.

Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums. Ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu pārceļ vai pagarina darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā.

 Ikgadējā apmaksātā papildatvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumu, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, bet darbinieks ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu nav izmantojis.

 

Papildus atvaļinājums Darba likuma 151. pantā noteiktajā apmērā par bērnu/bērniem pienākas abiem vecākiem. Pat tad, ja abi vecāki strādā vienā darbavietā, uz iesnieguma pamata abiem vecākiem darba devējam ir jāpiešķir papildatvaļinājums. Vienīgais nosacījums, kas likumā regulē papildatvaļinājuma izmantošanu, skar ierobežojumu laikā — ikgadējais papildatvaļinājums par kārtējo darba gadu piešķirams un izmantojams līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Tātad papildatvaļinājumu par bērniem vecāks var prasīt jebkurā laikā, piemēram, bērna dzimšanas dienā vai citā svarīgā brīdī. Rakstot iesniegumu par papildatvaļinājuma piešķiršanu, būs darba devējam jāuzrāda apliecinājums, piemēram, bērnu dzimšanas apliecības. Tāpat der noskaidrot, vai darbavietā nav pieņemts kāds iekšējais normatīvais akts, kurā ir noteikti citi nosacījumi papildatvaļinājuma izmantošanai.

Jānorāda, ka Darba likums neparedz vecākiem tiesības uz brīvu dienu pirmajā skolas dienā, bet to var noteikt darba līgumā, koplīgumā vai citos iekšējos dokumentos. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. pantā noteikts, ka valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1. - 4. klasē. Šādas papildu sociālās garantijas parasti tiek noteiktas iestādes/ uzņēmuma iekšējos normatīvajos aktos, piemēram, sociālo garantiju nolikumā, darba koplīgumā. Proti, par kārtību jājautā uzņēmuma personālvadītājam vai arī jāraksta iesniegums darba devējam par brīvdienas piešķiršanu. Darba devēja kompetencē būs izlemt jautājumu pēc būtības.

Darba likums nenosaka pienākumu piešķirt darbiniekam brīvdienu bērna izlaidumā. Šis ir gadījums, kad var izmantot papildatvaļinājuma dienu. Tiesiskais regulējums neparedz šīs papildatvaļinājuma dienas piesaisti konkrētam datumam, tādējādi dodot vecākiem izvēles iespēju – paņemt brīvu dienu skolas izlaidumā vai citā reizē. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3 pantā noteikts, ka darbiniekam ir tiesības prasīt vienu apmaksātu brīvdienu izlaiduma dienā, amatpersonai (darbiniekam) vai tās bērnam absolvējot izglītības iestādi. Šādas papildu sociālās garantijas parasti tiek noteiktas iestādes/uzņēmuma iekšējos normatīvajos aktos, piemēram, sociālo garantiju nolikumā, darba koplīgumā. Par kārtību jājautā uzņēmuma personālvadītājam vai arī jāraksta iesniegums darba devējam par brīvdienas piešķiršanu. Darba devēja kompetencē būs izlemt jautājumu pēc būtības.

Infografika ņemta no Valsts darba inspekcijas mājaslapas šeit.

Send this article to your e-mail:

3 + 1 =
Solve this simple math problem and enter the result. E.g. for 1+3, enter 4.