Priekšrocības darba attiecībās darbiniekiem, kuriem ir bērni - ikgadējais atvaļinājums

13.07.2018

kas jāzina vecākiem

 Darba likuma izpratnē par bērna vecākiem ir uzskatāmi:

  • tēvs;
  • māte;
  • viens no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns;
  • audžuģimenes loceklis, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību;
  • aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina.

Nav svarīgs arī vecāku savstarpējo attiecību statuss: tie dzīvo laulībā vai nereģistrētā kopdzīvē, vai arī ir šķīrušies, kā arī tas, kuram no vecākiem ir noteiktas bērna aizgādības, aprūpes tiesības. Šajā gadījumā nav svarīgi arī, kura vecāka apgādībā bērns vai bērni atrodas un kura vecāka algas nodokļu grāmatiņā tie reģistrēti.

Darba likuma normas paredz šādas tiesības un darba devēja pienākumus to nodrošināšanā:

Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma gadījumā paredzēts, ka nav atļauts grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam, pārcelt ikgadējā atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu (Darba likuma 149.panta ceturtā daļa).

Darba devēja pienākums ir pēc sievietes pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķirt pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja (Darba likuma 150.panta ceturtā daļa).

Iespēja darbiniekam, kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu vasarā vai pēc viņa vēlēšanās jebkurā citā laikā (Darba likuma 150.panta piektā daļa).

Darba devēja pienākums ir piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns (atvaļinājums piešķirams uz laiku, kāds noteikts bāriņtiesas lēmumā par adoptējamā bērna aprūpi un uzraudzību; ja bāriņtiesa pieņem lēmumu par aprūpes un uzraudzības termiņa pagarināšanu, atvaļinājums pagarināms līdz tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās laikam; atvaļinājums ieskaitāms kopējā darba stāžā, bet nav ieskaitāms ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā; atvaļinājuma izmantošanas laikā tiek saglabāts iepriekšējais darbs, bet, ja tas nav iespējams, darbiniekam nodrošināms līdzīgs vai līdzvērtīgs darbs ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem (Darba likuma 153.panta pirmā un otrā daļa)).

Darba devēja pienākums ir piešķirt grūtniecības atvaļinājumu (56 kalendāra dienas) un dzemdību atvaļinājumu (56 kalendāra dienas) — kopā 112 kalendāra dienas neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām, vienlaikus ievērojot visus Darba likuma 154.pantā paredzētos nosacījumus šī atvaļinājuma piešķiršanā, tajā skaitā nodrošinot iespēju darbiniecei izmantot 14 dienas papildatvaļinājumu sakarā ar to, ka viņas medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz 12.grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku. Tāpat 14 dienu ilgs papildatvaļinājums pienākas arī grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību sarežģījumu dēļ, kā arī tad, ja sievietei dzimuši divi vai vairāki bērni.

Ievērojot Darba likuma 155.pantā paredzētos nosacījumus, darba devēja pienākums ir piešķirt atvaļinājumu bērna tēvam (10 kalendāra dienas tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas; atvaļinājumu uz laiku līdz bērna 70.dzīvības dienai; atvaļinājumu uz tām dienām, kurās māte pati nav spējīga bērnu kopt), adoptētājiem (ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem — 10 kalendāra dienas) vai citai personai (atvaļinājumu uz laiku līdz bērna 70.dzīvības dienai; atvaļinājumu uz tām dienām, kurās māte pati nav spējīga bērnu kopt).

Darba likuma 156.pantā noteiktās darbinieka tiesības sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu (atvaļinājums piešķirams uz pilnu laiku vai pa daļām, turklāt par atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu darbiniekam nepieciešams paziņot darba devējam vienu mēnesi iepriekš rakstveidā; atvaļinājums ieskaitāms kopējā darba stāžā, turklāt tas ietver arī darba devēja pienākumu saglabāt darbiniekam iepriekšējo darbu vai, ja tas nav iespējams, nodrošināt līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem; bērna kopšanas atvaļinājuma pārtraukšana pirms piešķirtā atvaļinājuma termiņa beigām īstenojama darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajā kārtībā vai, pamatojoties uz darba devēja un darbinieka vienošanos. Turklāt darbiniekam ir tiesības atgriezties darbā, paziņojot par to darba devējam ne mazāk kā divas nedēļas iepriekš, ja objektīvu apstākļu dēļ zudis pamats turpmākai bērna kopšanai).

Papildus jāatzīmē, ka Darba likuma 152.panta pirmā daļa paredz, ka laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, tiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiks, īslaicīgas prombūtnes laiks, kā arī atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai.

Darba likums nosaka, ka bērna līdz trīs gadu vecumam vai bērna ar invaliditāti vecāki ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu prioritāri var izmantot vasarā vai pēc vēlēšanās jebkurā citā laikā.

Jautājumi un atbildes no Valsts Darba inspekcijas pieejamas šeit.

Šī un citas infografikas no Valsts Darba inspekcijas mājas lapas pieejamas šeit.

Send this article to your e-mail:

1 + 2 =
Solve this simple math problem and enter the result. E.g. for 1+3, enter 4.