Padomes Direktīva 92/85/EEK (1992.gada 19.oktobris) par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punkta nozīmē)
Direktīva paredz:
- pagarināt minimālo grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu no 14 līdz 20 nedēļām, maksājot darbiniekiem, kas atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā 100% no viņu pēdējās mēnešalgas, vai vidējās mēneša algas, un pēdējās četras nedēļas no 20 apmaksātajām vismaz 75% no algas;
- dot tēviem tiesības uz pilnībā apmaksātu paternitātes atvaļinājumu vismaz 2 nedēļu garumā grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu robežās;
- aizliegt atlaist strādājošās grūtnieces no grūtniecības sākuma perioda līdz vismaz 6 mēnešiem pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma;
- aizsargāt darbiniekus no nakts darbu izpildes vai virsstundām 10 nedēļu laikā līdz bērna piedzimšanai, kā arī atlikušajā grūtniecības periodā, gadījumos, ja mātei vai viņas nedzimušajam bērnam ir veselības problēmas, un visā zīdīšanas laika periodā.
Pieejama latviešu valodā šeit.
2010.gada 8.marta Padomes Direktīva 2010/18/ES, ar ko īsteno pārskatīto BUSINESSEUROPE, UEAPME, CEEP un ETUC pamatnolīgumu par vecāku atvaļinājumu un atceļ Direktīvu 96/34/EK, ir galvenais Eiropas Savienības līmeņa tiesiskais instruments (sekundārais tiesību akts) bērna kopšanas atvaļinājuma regulēšanā.
Tā tika pieņemta, turpinot iepriekšējo Eiropas līmeņa sociālo partneru darbu – 1995.gada 14.decembra UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu, kas tika pieņemts kā Padomes Direktīva 97/75/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu.
Saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanas nosacījumiem direktīva atstāj dalībvalstīm un to sociālajiem partneriem izvēles brīvību noteikt dažādus aspektus:
- lemt, vai vecāku atvaļinājumu piešķir uz pilna darba laika vai nepilna darba laika pamata, pa daļām vai laika kredīta sistēmas veidā (laika kredīts tiek uztverts kā sinonīms laika kontiem, kad noteiktā laika periodā tiek izmantots attiecīgs ilgums vecāku atvaļinājumam — visbiežāk to piemēro privātajam sektoram), ņemot vērā gan darba devēju, gan darba ņēmēju intereses;
- noteikt tiesības uz vecāku atvaļinājumu atkarībā no nodarbinātības perioda un/vai darba stāža uzņēmumā, šo tiesību iegūšanai nepieciešamajam periodam nepārsniedzot vienu gadu; nosakot minimālo darba stāžu, dalībvalstīm un/vai sociālajiem partneriem jānodrošina, ka, piemērojot šo noteikumu, gadījumā, ja ar vienu un to pašu darba devēju tiek noslēgti secīgi darba līgumi uz noteiktu laiku, kvalifikācijas perioda aprēķināšanā ņem vērā šo līgumu kopējo ilgumu;
- noteikt apstākļus, kādos darba devējam pēc apspriešanās ar darba ņēmējiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, koplīgumiem un/vai praksi ir atļauts atlikt vecāku atvaļinājuma piešķiršanu ar uzņēmuma darbību saistītu attaisnojošu iemeslu dēļ.
Pieejama latviešu valodā šeit.
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un padomes direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES.
Lai modernizētu spēkā esošo tiesisko regulējumu, Komisija 2017.gada 26.aprīlī nāca klajā ar priekšlikumu tādai direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru, kura saglabātu līdzšinējās tiesības un uz to pamata iedibinātu gan pilnveidotas, gan pavisam jaunas tiesības kā sievietēm, tā vīriešiem. Priekšlikums pilnībā ievēro darba ņēmēju un ģimeņu individuālo brīvību un neliedz dalībvalstīm pēc to izvēles ieviest augstākus standartus. Šī iniciatīva arī ierosina jaunus pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt Maternitātes atvaļinājuma direktīvas piemērošanu, vienlaikus negrozīti saglabājot ar tās normām dotās tiesības. Mūsdienīga rīcībpolitika darba un privātās dzīves līdzsvarošanā palīdzēs paaugstināt nodarbinātības līmeni un samazināt nabadzību un sociālo atstumtību atbilstoši stratēģijas "Eiropa 2020" mērķos atspoguļotajām ES prioritātēm un Komisijas prioritātēm nodarbinātības un izaugsmes jomā, kuras izklāstītas priekšsēdētāja Junkera politikas pamatnostādnēs. Iniciatīva ir tapusi pēc tam, kad 2015. gadā tika atsaukts Komisijas priekšlikums pārskatīt Direktīvu 92/85/EEK attiecībā uz maternitātes aizsardzību, pēc kā Komisija apņēmās iesniegt jaunu iniciatīvu, kas uzlabotu strādājošo vecāku un aprūpētāju dzīvi plašākā perspektīvā. Šī iniciatīva, kas ir viens no svarīgākajiem Eiropas sociālo tiesību pīlāra, koncepcijas īstenošanā sasniedzamajiem rezultātiem, stiprina Savienības sociālo dimensiju.
Komisija ir ierosinājusi vērienīgu leģislatīvu un neleģislatīvu pasākumu kopumu, kura mērķis ir modernizēt pašreizējo Eiropas Savienības tiesisko un politisko regulējumu, lai tādā veidā uzlabotu to sieviešu un vīriešu darba un privātās dzīves līdzsvaru, kuri uzņēmušies aprūpes pienākumus, un sekmētu atvaļinājuma tiesību vienlīdzīgāku izmantošanu un elastīgāku darba režīmu.
Leģislatīvo pasākumu kontekstā ir paredzēts izstrādāt priekšlikumu direktīvai, kas uzlabo vecāku un aprūpētāju darba un privātās dzīves līdzsvaru, saglabājot un tālāk pilnveidojot līdzšinējās tiesības, īpaši tās, kas paredzētas Vecāku atvaļinājuma direktīvā. Tiek ierosinātas šādas jaunas tiesības:
- iespēja četrus mēnešu ilgo vecāku atvaļinājumu, ko apmaksā slimības pabalsta līmenī, izmantot elastīgi (darba atsākšana pakāpeniski vai uz nepilnu laiku); tiesības uz četru mēnešu atvaļinājumu var izmantot līdz bērna 12 gadu vecumam, un tās nav nododamas vecāku starpā;
- tiesības uz paternitātes atvaļinājumu, ko var izmantot 10 darbdienas pēc bērna piedzimšanas un apmaksā slimības pabalsta līmenī;
- tiesības uz piecām atvaļinājuma dienām gadā, ko apmaksā slimības pabalsta līmenī un ko darba ņēmējs var izmantot, lai rūpētos par smagi slimiem vai apgādājamiem piederīgajiem;
- tiesības uz elastīgu darba režīmu par 12 gadiem jaunāku bērnu vecākiem un darba ņēmējiem, kuriem ir aprūpes pienākumi.
Pieejama latviešu valodā šeit.