
Valsts piedāvā dažādus pakalpojumus vecākiem, kuriem tikko piedzimis bērns, kā arī vēlāk, bērnam pieaugot. Taču tie nenodrošina visas vecāku vajadzības. Uzņēmumi Latvijā bieži pozicionē sevi kā ģimenei draudzīgus un arī dažādos veidos palīdz vecākiem savienot darbu ar ģimenes dzīvi.
Latvijā jaundzimušā tēvs divu mēnešu laikā pēc bērna dzimšanas var saņemt paternitātes atvaļinājumu, kuru apmaksā valsts. Atvaļinājuma garums ir 10 kalendārās dienas, ko var izmantot gan vienā reizē, gan sadalot vairākās, ja darba devējs ar darbinieku vienojas. 19% vecāku saņēmuši darba devēja dāvanu vai naudas pabalstu saistībā ar bērna piedzimšanu, papildus brīvdienas saistībā ar bērna piedzimšanu Latvijā nav izplatītas.
ASV uzņēmums Netflix pirms pāris gadiem paziņoja, ka darbinieki sava bērna pirmajā dzīves gadā var paši brīvi izvēlēties savu darba slodzi – apmaksa visu gadu ir nemainīga, bet pats darbinieks var nolemt, vai vēlas strādāt pusslodzi un cik daudz brīvu dienu ņems. Salīdzinājumā ar citu ASV uzņēmumu piedāvātajām brīvdienām jaunajiem vecākiem, kur par ļoti dāsnu tiek uzskatīts 16-18 nedēļu apmaksāts atvaļinājums, Netflix modelis izpelnījies daudz komplimentu.
Papildus atvaļinājuma dienas jaundzimušā vecākiem piedāvā arī Google, Johnson&Johnson, Reddit, Patagonia un citi. Uzņēmums Patagonia turklāt ieviesis bērnu pieskatīšanas centru uzņēmuma telpās, nodrošinot bērniem gan labu pirmskolas izglītību, gan iespēju pusdienot kopā ar vecākiem un kopā doties mājās.
Kopš 2015. gada Latvijā vecākiem pienākas arī viena papildus atvaļinājuma diena par vienu vai diviem bērniem un divas par trim vai vairāk bērniem, taču valsts un pašvaldību iestādes var saviem darbiniekiem piešķirt brīvu vēl arī 1.septembri, lai būtu iespēja pavadīt bērnu uz skolu svētku dienā. Privātie uzņēmumi arī mēdz piešķirt papildus brīvdienu 1.septembrī, it īpaši mazu bērnu vecākiem. Šādu iespēju sniedz, piemēram, AS Latvenergo, SIA Rimi Latvia un citi Latvijas uzņēmumi.
TNS 2015. gadā veiktā pētījumā noskaidrots, ka Latvijā 49% aptaujāto vecāku jūt darba devēja pretimnākšanu, kas palīdz labāk organizēt rūpes par bērnu – bērns jāved pie ārsta, jāizņem no bērnudārza, jāierodas bērna pasākumos un citos gadījumos. Pētījums Austrālijā savukārt demonstrēja, ka pat, ja uzņēmums piedāvā dažādas ģimenei draudzīgas iniciatīvas, darbinieces var izvairīties tās izmantot, ja viņām šķiet, ka citi darbinieki viņas par to nosodīs. Piemēram, var neizmantot iespēju ņemt brīvu dienu vai beigt darbu agrāk, jo nevēlas nonākt konflikta situācijā ar kolēģiem, kuriem viņas vietā jāstrādā. Šādas sajūtas parasti balstītas stereotipos nevis reālā pieredzē, tāpēc, lai darba devēju piedāvātās iniciatīvas sasniegtu izvirzītos mērķi – atvieglot darbinieku ar maziem bērniem ikdienu – jāpalīdz darbiniekiem pārvarēt šos stereotipus. Ne vienmēr tikai pasīva dažādu pakalpojumu ieviešana sniegs gaidīto efektu.