Pašvaldību atbalsts bērnu pieskatīšanai, tai skaitā nestandarta darba laikā

13.07.2018
elastīgi bērnu uzraudzības pakalpojumi

Finansiālais atbalsts vecākiem, izmantojot privātu bērnu uzraudzības pakalpojumu, katrā pašvaldībā var būt atšķirīgs, proti, tāds var būt un var arī nebūt. Tas atkarīgs no tā, kā attiecīgā pašvaldība tiek galā un organizē pirmsskolas izglītības pieejamību pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētajiem bērniem no pusotra gada vecuma. Izglītības likuma 17. panta 21 daļa paredz pašvaldības pienākumu segt privātas pirmsskolas izglītības iestādes izmaksas tikai tādā gadījumā, ja bērnam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā (bērnudārza nav vispār vai uz vietu bērnudārzā ir rinda). Izmaksas jākompensē tādā apmērā, kas atbilst vienam audzēknim nepieciešamajām izmaksām attiecīgās pašvaldības uzturētā bērnudārzā. Pašvaldība, ņemot vērā tās finansiālās iespējas un politiku, var piedāvāt atbalstu privātu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju (auklīšu, mājdārziņu) līdzfinansēšanai, taču tā nav obligāta prasība. Parasti, lai privāts pakalpojuma sniedzējs varētu saņemt līdzfinansējumu, tam ir jānoslēdz līgums ar pašvaldību. Precīzāku informāciju sniegs konkrētā pašvaldība.

Piemēram, laika periodā no 2016. līdz  2018.gadam Labklājības ministrijas administrētā projekta „Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku” ietvaros ar ES finansējumu Rīgas, Jelgavas un Valmieras pašvaldībās tika ieviests elastīgs bērnu aprūpes pakalpojums Latvijas uzņēmumos ar nestandarta darbalaiku (vakara, nakts un mainīgi darbalaiki, kā arī darbs brīvdienās). Projektam atlasīto privāto uzņēmumu darbiniekiem ar bērniem vecumā līdz 7 gadiem, kas nodarbināti nestandarta darba laikā, tika nodrošināti subsidēti bērnu aprūpes pakalpojumi, kurus īstenoja reģistrēti bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēji bērna dzīvesvietā vai citā piemērotā vietā ārpus bērna dzīvesvietas. Katram pakalpojumu saņēmējam subsidēti bērnu aprūpes pakalpojumi tika nodrošināti 10 mēnešus ar mērķi pakāpeniski pāriet uz privāto (darba devēja un darba ņēmēja) finansējumu un/vai valsts un pašvaldības līdzfinansējumu bērnu aprūpes pakalpojumiem nestandarta darba laikā.

Pirmos 4 mēnešus pakalpojums tika finansēts 100% no projekta līdzekļiem un darbiniekiem bija bez maksas.

No 5.  līdz 6. mēnesim pakalpojums 80% tika izmantots par projekta līdzekļiem, un 20% līdzfinansēja darbinieks un darba devējs.

Pēdējos 4 mēnešos pakalpojums 60% tika izmantots par projekta līdzekļiem, un 40% līdzfinansēja darbinieks un darba devējs.

Alternatīva iespēja aukļu vai privātā bērnu dārza pakalpojumam ir izglītības iestāžu pagarinātās dienas grupas. Vispārējās izglītības likumā pagarinātās dienas grupa definēta kā izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām. Saskaņā ar portālā www.lvportals.lv pieejamo informāciju pagarinātās dienas grupas nodarbības tiek iekļautas izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes. Likums arī nosaka, ka pagarinātās darba dienas grupa obligāti ir jānodrošina vienīgi izglītojamajiem, kas mācās sociālās vai pedagoģiskās korekcijas klasēs, tās netiek veidotas katrā skolā un katram skolas skolēnam to apmeklēšana nav obligāta. Lēmumu par pagarinātās dienas grupas nodarbību nodrošināšanu konkrētajā izglītības iestādē pieņem tās vadītājs, kurš vada iestādes darbu un atbild par tās finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu. Tomēr pirms lēmuma pieņemšanas par pagarinātās dienas grupas izveidi, pagarinātās dienas grupas nodarbību laikiem un to mērķauditoriju, izglītības iestādes vadītājam būtu jāsaņem arī skolas padomes viedoklis vai priekšlikumi šajā jautājumā. Parasti skolas izstrādā arī pagarinātās grupas darba kārtību (noteikumu, reglamenta utt. formā), ar kuru var iepazīties arī vecāki. Pagarinātās dienas grupas nodarbību finansēšanā var piedalīties arī pašvaldības, tomēr ir arī skolas, kurās pagarinātās dienas grupas pakalpojuma finansēšanā piedalās vecāki ar savu līdzfinansējumu. Piemēram, Rīgas pašvaldībā skolas 1. – 2.klašu izglītojamo pagarinātās dienas grupu pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no pašvaldības budžeta. Savukārt 3. – 4.klašu izglītojamo pagarinātās dienas grupas pedagogu darba samaksu skolas direktors var nodrošināt no skolai piešķirtās valsts budžeta mērķdotācijas, prioritāri nodrošinot izglītības programmā paredzēto mācību stundu un pedagogu papildu pienākumu apmaksu, bet 3. – 4.klašu izglītojamo pagarinātās dienas grupas pedagogu darba samaksas nodrošināšanai var izmantot arī izglītojamo vecāku līdzfinansējumu, ievērojot Rīgas domes noteikto kārtību par maksas pakalpojumiem un to aprēķināšanu.

Ar pašvaldību atbalstu bērniem tiek nodrošinātas arī brīvā laika aktivitātes. Piemēram, Saulkrastu pašvaldība gan mācību laikā, gan vasarā bērniem vecumā no 7 gadiem piedāvā liederīgi un radoši pavadīt brīvo laiku. Vasarā šāda iespēja bērniem no 7 gadu vecuma ir katru darba dienu no 11:00 līdz 16:00.

Nosūtīt šo rakstu uz e-pastu:

3 + 4 =
Aprēķiniet un ievadiet rezultātu, piemēram, '1+3' gadījumā ievadiet 4