Kādi ir iespējamie darba laika modeļi?

17.07.2018
laiks

Normālais jeb standarta darba laiks ir 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā – visbiežāk laika posmā no 8.00 līdz 17.00 vai no 9.00 līdz 18.00. Uzņēmumos, kuros nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu vai nav iespējams ievērot normālu dienas vai nedēļas darba laiku, tiek izmantots kāds no Darba likumā pieļaujamiem nestandarta darba laikiem. Pastāv četri nestandarta darbalaika veidi:

  • maiņu darbs;
  • summētais darba laiks;
  • nakts darbs;
  • virsstundu darbs.

 

Nestandarta darba laika dominējošie modeļi

 Maiņu darbs:

  • vienas maiņas garums nepārsniedz normālo dienas darba laiku, proti, 8 stundas;
  • darbinieks nedrīkst būt nodarbināts 2 maiņas pēc kārtas;
  • maiņas nomaina viena otru laikā kādā noteiktā grafikā;
  • darbinieka mēneša darba laiks atbilst attiecīgā mēneša normālā darba laika stundām.

 

 Summētais darba laiks:

  • darba dienas ilgums nedrīkst būt ilgāks par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā;
  • pārskata periods, kad nostrādātās stundas, tiek uzskaitītas, lai veiktu apmaksu, ir ļoti elastīgs – no viena mēneša līdz trim, bet darba koplīgumā var noteikt arī 12 mēnešu periodu.

 

 Nakts darbs:

  • ikviens darbs, ko darbinieks vairāk nekā divas stundas strādā no pulksten 22 vakarā līdz 6 rītā;
  • nakts darbu darbinieks veic saskaņā ar maiņu grafiku.

 

 Virsstundu darbs:

  • darba laiks, ko darbinieks veic virs normālā darba laika;
  • darbinieks nedrīkst strādāt virsstundas vairāk nekā 144 stundas četru mēnešu periodā.

 

Galvenie iemesli, kas nosaka nestandarta darba laika nepieciešamību uzņēmumos, ir šādi:

  • lai nodrošinātu nepārtrauktu darba gaitu – biznesa nepārtrauktību – specifiskiem pakalpojumu veidiem vai dažādām sezonālām, vai cita rakstura pieprasījuma svārstībām;
  • lai pielāgotos konkurences prasībām un optimāli izmantotu iekārtas, kuru dīkstāvi uzņēmums nevar atļauties;
  • lai nodrošinātu sabiedrības visneatliekamāko vajadzību apmierināšanu, kā arī, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas;
  • lai būtu iespējama klientu ērtību pilnīgāka nodrošināšana, klientiem būtu iespēja saņemt preces un pakalpojumus ārpus normālā darba laika.

 

Nestandarta darba laika pozitīvie aspekti darba ņēmējiem

Nestandarta darba laika veids Pozitīvie aspekti darba ņēmējiem
Maiņu darbs
  • vairākas brīvas dienas pēc kārtas (visbiežāk 2 vai 3);
  • iespēja ietekmēt savu darba laiku, saskaņot savus darba grafikus ar citu ģimenes locekļu darba grafikiem.
Summētais darba laiks
  • iespēja apvienot ar darbu citā uzņēmumā;
  • iespēja apvienot darbu ar studijām;
  • iespēja ietekmēt savu darba laiku, saskaņot savus darba grafikus ar citu ģimenes locekļu darba grafikiem;
  • iespēja sakārtot savu darba grafiku brīvāk, elastīgāk, nekā standarta darba laiku strādājošajiem.
Nakts darbs
  • iespēja papildus nopelnīt/ piemaksas;
  • iespēja iegūt vairākas brīvas dienas.
Virsstundu darbs
  • iespēja papildus nopelnīt/augstāka stundas likme;
  • iespēja iegūt papildus brīvas dienas.

 

Dominējošie nestandarta darba laika negatīvie aspekti darba ņēmējiem:

  • liela fiziskā slodze, kas atstāj iespaidu uz veselību;
  • grūtības nokļūt darbā sabiedriskā transporta kustības grafiku nesaskaņotības dēļ;
  • ne vienmēr iespējams salāgot darba laika grafiku ar ģimenes dzīves organizēšanu, jo sevišķi bērnu pieskatīšanu.

 

Darba likumā noteiktās iespējas attiecībā uz darba laika nosacījumiem noteiktām darbinieku grupām saistībā ar ģimenes apstākļiem

  • Darba likuma 134.panta otrajā daļā ietverts darba devēja pienākums noteikt nepilnu darba laiku grūtniecei, sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, kā arī darbiniekam, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, ja minētās kategorijas personas ir pieprasījušas to noteikt.
  • Vienlaikus Darba likuma 136.panta septītā daļa ietver arī nosacījumu, ka grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti, visā barošanas laikā (bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam) virsstundu darbā var nodarbināt tikai tādā gadījumā, ja minētās personas devušas rakstveida piekrišanu.
  • Savukārt nakts darba gadījumā Darba likuma 138.panta sestā daļa paredz pat aizliegumu nodarbināt nakts laikā grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti – visā barošanas laikā, ja tiek saņemts ārsta atzinums, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai. Darbinieku, kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam, tiek atļauts nodarbināt nakts laikā tikai ar viņa piekrišanu (minēto iespēju pieļauj Darba likuma 138.panta septītā daļa).
  • Darba likuma 146.panta normas paredz tiesības darbiniekam, kuram ir bērns līdz pusotra gada vecumam, izmantot papildu pārtraukumus bērna barošanai, kas nav īsāki par 30 minūtēm un piešķirami ne retāk kā pēc katrām trim stundām. Turklāt, ja darbiniekam ir divi vai vairāki bērni līdz pusotra gada vecumam, piešķirams vismaz stundu ilgs pārtraukums. Šāda pārtraukuma ilgumu, kas var būt arī garāks par Darba likumā paredzēto, nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Pārtraukuma piešķiršanas kārtības noteikšanā pēc iespējas ņemamas vērā attiecīgā darbinieka vēlmes. Tāpat tiek paredzēta iespēja šādus pārtraukumus pievienot pārtraukumam darbā vai pārcelt uz darba laika beigām, tādējādi saīsinot darba dienas ilgumu. Šādi pārtraukumi ieskaitāmi darba laikā, saglabājot par šo laiku darba samaksu vai izmaksājot vidējo izpeļņu akorda algas gadījumā.
  • Līdzās pārtraukumiem bērna barošanai minams arī Darba likuma 147.panta pirmajā daļā ietvertais darba devēja pienākums nodrošināt iespēju grūtniecei atstāt darba vietu, lai veiktu veselības pārbaudi pirmsdzemdību periodā, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika.
  • Nedēļas atpūtas gadījumā Darba likuma 143.panta piektā daļa paredz skaidru aizliegumu darba devējam nodarbināt nedēļas atpūtas laikā grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā (bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam), gadījumos, kas regulēti šī panta ceturtajā daļā, tas ir, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma, ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, steidzama darba pabeigšanai.

Papildus informācijai, lai veicinātu darba ņēmēju informētību par normatīvajos aktos noteiktajām tiesībām strādājošām grūtniecēm un mazu bērnu vecākiem, tiesībsargs darba ņēmējiem ir izstrādājis informatīvo materiālu „Īsais tiesību kurss jaunajiem vecākiem” 

Nosūtīt šo rakstu uz e-pastu:

6 + 13 =
Aprēķiniet un ievadiet rezultātu, piemēram, '1+3' gadījumā ievadiet 4