Robežas starp darbu un ģimenes dzīves aktivitātēm un to pārvaldīšana

06.07.2018
robeža

Darbs un ģimene nav „šķirtas jomas”, bet ir savstarpēji saistītas jeb lomas ar „caurlaidīgām” robežām. Šeit nav runa tikai par fiziskajām robežām, bet par robežām gan telpā, gan laikā, gan arī „prātā”. Robežas ideja ietver ne vien psiholoģiskās kategorijas, bet arī taustāmās robežas, kas atdala laiku, vietu un cilvēkus, kas saistīti vai nu ar darbu, vai ar ģimeni. Agrāk viens no veidiem, kā robežas tika pārvaldītas, bija saistīts ar telpisku darba un ģimenes vides nošķīrumu, tomēr mūsdienās moderno tehnoloģiju attīstība ir veicinājusi darba un ģimenes telpu saplūšanu.

Mobilie telefoni, virtuālās darba virsmas, e-pasti padara cilvēkus un resursus pieejamus nepārtraukti. Tas rada gan jaunas iespējas, gan jaunus izaicinājumus darba un ģimenes dzīves salāgošanai. Lai arī telpiskās robežas mūsdienās nav tik striktas, tomēr tās ir iespējams izmantot darba un mājas dzīves līdzsvarošanai.

 

Kā labāk – nošķirt vai sapludināt šīs dzīves jomas?

Nav vienas universālas atbildes. Abas pieejas varētu uzlabot darbinieku labsajūtu atkarībā no katra paša īpašībām, piemēram, spējas organizēt laiku, paškontroles līmeņa vai sociālās ietekmes mājās un darbā, kā arī nozīmes, kādu viņš vai viņa piešķir darbam un ģimenei. Loģiski, ka to ietekmē arī cilvēka dzīves situācija, un individuālās izvēles laika gaitā var mainīties. Izmaiņas var būt saistītas ar pārmaiņām darba vai ģimenes pienākumos, piemēram, saistībā ar bērna piedzimšanu. Citkārt darba un ģimenes nošķiršanas vai, tieši pretēji, integrācijas nepieciešamību nosaka arī, piemēram, bērnu pieskatīšanas un aprūpes iespējas.

No vienas puses, robežas ir skaidrākas un vieglāk uzturamas tad, ja lomas ir nošķirtas. No otras puses, lielākā mērā integrētu lomu komplekts var padarīt pāreju no vienas lomas otrā mazāk sarežģītu, piemēram, sieviete, kas strādā mājās, izmantojot modernās sakaru tehnoloģijas, var jebkurā dienas laikā „iekāpt” mātes lomā.

Mūsdienās arvien populārākas kļūst idejas par darba un ģimenes dzīves sapludināšanu, piemēram, attālināts darbs, darbs no mājām u.c iespējas arvien biežāk kļūst par cilvēka ikdienu darbā. Pētījumi rāda, ka vecāki ar maziem bērniem daudz biežāk izvēlas robežas starp darbu un mājām sapludināt, lai labāk varētu veikt vecāku pienākums. Tomēr ir cilvēki, kuriem šādas iespējas nešķiet vilinošas, viņi darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanai drīzāk izvēlas citu pieeju - abu jomu nošķiršanu.

 Katrai no pieejām –  gan robežu sapludināšanai, gan uzturēšanai –  ir savas priekšrocības un trūkumi. Līdzīgi, kā ar kurpju izmēru – katram būs savs piemērotākais konkrētajam dzīves posmam un dzīvesstilam.

 

Kā veidot un pārvaldīt robežas, strādājot no mājām?

Darbs no mājām un attālinātā darba iespējas var mazināt ar laiku saistīto darba un ģimenes spriedzi, izslēdzot laiku, kas nepieciešams, lai sagatavotos un dotos uz darbu, un atgrieztos no tā. Šāds strādāšanas veids var palīdzēt darbiniekiem sabalansēt darbu un ģimenes dzīvi, piemēram, plānojot darbu, ievērojot ģimenes intereses, vairāk pavadot laika ar ģimeni vai samazinot laiku, kas tiek veltīts ceļam uz darbu un atpakaļ. Tomēr, ja darbs un ģimenes dzīve kļūst tik cieši integrēta, ka darba un ģimenes dzīves robeža kļūst neskaidra, tas var novest pie negatīvām sekām, tādām kā darba-ģimenes konflikts, stress, depresija un neapmierinātība gan ar darbu, gan ar ģimenes dzīvi.

Šīs aktivitātes ir „robežu novilkšanas” paveidi, kurus mājās strādājošie var ieviest, lai veiksmīgi uzturētu darba un ģimenes dzīves robežas:

  • norobežot savu darbavietu no pārējiem ģimenes locekļiem;
  • ieviest darba un ģimenes lomas pārejas rituālus, kādas konkrētas darbības, piemēram, darba apģērba uzvilkšana, rokas pulksteņa uzlikšana un noņemšana, noteikts „durvju aizvēršanas” rituāls, kas signalizē;
  • simboliski izmantot sev nozīmīgus priekšmetus (piemēram, kalendārus, atslēgas un lasāmvielu) un darbības (piemēram, sarunu tēmas, pārvietošanos un atbildes uz telefona zvaniem vai satikšanās ar noteiktiem cilvēkiem), lai nospraustu darba un ģimenes dzīves robežas;
  • lūgt klientus/kolēģus u.c. nezvanīt vēlās vakara stundās, ja vien nav noticis kas ārkārtējs.

Cilvēku pieredze rāda, ka, lai saprastu, kā kuram ir ērtāk, ir nepieciešams izmēģināt variantus.

 

Kā elastīgi darba laika nosacījumi var palīdzēt darba un ģimenes robežu uzturēšanā?

ģimene darbsElastīgs darba laiks ļauj veidot elastīgas, tomēr skaidras robežas. Darba ņēmēji var pielāgoties mainīgajām darba un ģimenes prasībām, vienlaikus samazinot iespēju, ka traucēkļi no mājām iejauksies darba gaitā vai ka traucēkļi no darba iejauksies mājas dzīvē.

Ja priekšroku dod darba un ģimenes dzīves robežu stingrai uzturēšanai, tad tiem, kas strādā elastīgu darba laiku, vajadzētu būt konsekventiem un iespēju robežās nemainīt savu darba laiku pārāk bieži, veidojot īpašus stabilus „laika blokus” ģimenes interesēm, bet tie, kas dažkārt strādā mājās, var samazināt darba un ģimenes robežu izplūšanu, stingri nosakot darba-ģimenes robežas, piemēram, liedzot mājiniekiem un ciemiņiem traucēt darbā, strādājot vienā noteiktā telpā un nošķirot darbam paredzētos materiālus no citiem materiāliem.

 Tiešie vadītāji un darba devēji var palīdzēt samazināt darba un ģimenes robežu saplūšanu, sniedzot atbalstu darbiniekiem brīžos, kad nepieciešams mainīt darba laiku ģimenes apstākļu dēļ.

 

Laika plānošana var būt viens no veidiem, kā veiksmīgi pārvaldīt abu jomu robežas.

Cilvēku pieejas attiecībā uz laika plānošanu var būt atšķirīgas. Cilvēks var strikti norobežot laiku, kurā viņš strādā, no laika, kurā viņš ir kopā ar ģimeni un atpūšas, bet var robežas  veidot arī elastīgākas, nosakot, kuros gadījumos ir ar mieru strādāt mājās. Cilvēkam ar striktu darba un ģimenes laika nodalījumu tas praktiski nozīmē brīvdienās, vakaros un svētku dienās neatbildēt uz telefona zvaniem un uz darba e-pastiem, ja vien cilvēks nestrādā nestandarta darba laiku. Savukārt darba laikā izvairīties risināt personiskas dabas jautājumus, bet aktīvi strādāt. Tas nav slikts veids, kā pašam sevi disciplinēt un laiku, kas paredzēts darbam un atpūtai, tā arī pavadīt.

Īpaša uzmanība laika plānošanai, kā robežu noteikšanai, jāpievērš cilvēkiem, kas strādā attālināti vai mājās, lai novērstu situāciju, kad cilvēks strādā visu laiku. Arī komunikācija ar noteiktiem cilvēkiem var tikt izmantota, lai veidotu un nostiprinātu robežas starp darba un privāto jomu. Tā var būt apzināta izvēle mazāk komunicēt vai nekomunicēt ar darba kolēģiem brīvdienās, vai komunicējot izvairīties runāt par darba jautājumiem.

 Darba un ģimenes saskaņošanai plāno arī ģimenes aktivitātes. Izveido kalendāru, kur iekļauti ģimenes, skolas un citi privātās dzīves notikumi, un turi to visai ģimenei redzamā vietā. Iekrāso katra ģimenes locekļa notikumus ar dažādām krāsām, tas padarīs kalendāru vizuāli  uzskatāmāku. Ja visi ģimenes locekļi lieto modernās tehnoloģijas, var veidot saskaņotu kalendāru telefonos. Kopīgs ģimenes kalendārs ļauj uzskatāmi arī pamanīt aktivitātes, kas pārklājās.

Tehnoloģiju lietošana ļauj labāk pārvaldīt laika grafiku un veicamo darbu sarakstu arī darbā. Daudzas aplikācijas, piemēram, „Google Calendar” ietver automātiskus atgādinājumus. Ieliec plānā laiku arī pats sev un ģimenei. Esi pieejams darba jautājumiem ierobežotu laiku, jo nekas nenotiks, ja brīvdienā vai atvaļinājumā uz e-pastu neatbildēsi. Ieplāno darba laikā reāli paveicamu darba apjomu!

 

Kad darbs un ģimenes dzīve ir nošķirti un ar skaidrām robežām

Darba dienas laikā darbinieks var pāriet no vecāka vai dzīvesbiedra lomas mājās pie darba ņēmēja lomas, ierodoties darbavietā, un atpakaļ, atgriežoties mājās pie ģimenes. Ceļš uz un no darba kļūst par robežu veidotāju un uzturētāju. Daudziem laiks, kas pavadīts ceļā, ļauj „pārslēgties” un noskaņoties otrai lomai. Ja ir visai grūti atslēgties no darba lietām, atnākot mājās, un dažkārt brīvdienās un arī atvaļinājumā nespējam pilnīgi atslēgt prātu, tad ir laiks padomāt par atvaļinājuma dienām, jo ikvienam ik pa brīdim nepieciešams „restarts”.

Projekta „Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku” ietvaros klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa dod padomus, kā labāk nodrošināt līdzsvaru starp darbu un ģimeni. Pieejams šeit.

Nosūtīt šo rakstu uz e-pastu:

9 + 1 =
Aprēķiniet un ievadiet rezultātu, piemēram, '1+3' gadījumā ievadiet 4