Kā darba laiks un darba vieta ietekmē darbinieku darba un ģimenes dzīves saskaņošanu?

12.07.2018
darba plānošana

Darbavietas nozīme laika gaitā ir pieaugusi, iekļaujot visus indivīda dzīves aspektus un aptverot visu cilvēka dzīves ciklu. Lielākajai daļai darbspējīgo ir jāakceptē organizācijas izvirzītie nosacījumi darba vietas, darba laika un citu aspektu ziņā, kas var dažādi ietekmēt viņu iespējas saskaņot darbu un ģimeni.

Standarta darba laiks nozīmē, ka darbinieks strādā 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā, visbiežāk no pirmdienas līdz piektdienai, no 8.00 līdz 17.00 vai no 9.00 līdz 18.00. Darba vietu parasti nodrošina darba devējs, kas paredz speciālas vietas izveidi darba uzdevuma veikšanai. Dzīvesvietas attālumam līdz darbam, darba laikam un darba specifikai ir būtiska ietekme uz darbinieku spēju saskaņot darbu ar ģimenes dzīvi.

  Darba laika modeļi var būt atbalsts darba un ģimenes dzīves saskaņošanai, tomēr vai zini, kāda katram no tiem ir ietekme uz darbiniekiem. Tas var palīdzēt izvērtēt: varbūt kādu no tiem ir vērts ieviest uzņēmumā?

 

Elastīgs darba laiks

Elastīgs darba laiks dod iespēju darbiniekiem pašiem noteikt savas darba dienas sākumu un beigas. Parasti tiek noteikts darba pamatlaiks, piemēram, no 10:00 līdz 15:00, kurā darbiniekiem noteikti jābūt darbā, taču pārējo laiku tie var strādāt, vai nu sākot darbu agrāk vai beidzot to vēlāk. Otra iespēja ir noteikt, ka darbiniekam 8 stundas jānostrādā noteiktā laika intervālā, piemēram, laikā no 7:00 līdz 20:00.

Šāda pieeja prasa no darba devēja jaunu darba plānošanas veidu un uzticēšanos darbiniekiem, kā arī padara sarežģītāku darba grafika plānošanu, tomēr tam ir arī virkne pozitīvu aspektu, kas aprakstīti šeit.

Elastīgam darba laikam var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz darbinieku:

   
  • iespēja labāk nodrošināt ģimenes vajadzības;
  • samazina laika un finanšu zaudējumus, lai darbinieks varētu nokļūtu darbā;
  • palielina darbinieku paškontroli.
  • ir grūtāk organizēt komunikāciju ar kolēģiem;
  • daļai darbinieku ir grūti pašiem sevi kontrolēt;
  • citiem darbiniekiem tas var radīt neērtības un ietekmēt attiecības ar citiem  kolēģiem;
  • ja darba devējs ļauj strādāt mājās, zūd robeža starp darbu un mājām.

 

Nestandarta darba laiks
Nestandarta darba laiks ir neizbēgams nosacījums virknei profesiju. Tas saistīts ar darba specifiku vai nepieciešamību nodrošināt darba procesa nepārtrauktību. Tajos uzņēmumos, kuros ir nestandarta darba laiks, darba un ģimene dzīves saskaņošanu nodrošināt ir vēl grūtāk, jo darba laiks rada specifisku ietekmi uz darbinieka spēju saskaņot darbu ar ģimenes dzīvi. Nestandarta darba laikam uz darba devēju ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme:

   
  • brīvdienas var būt biežāk;
  • par naktsdarbu un darbu brīvdienās maksā vairāk;
  • var būt brīvdiena darba dienā, kas ļauj apmeklēt dažādas institūcijas to darba laikā.

 

  • darba laiks var būt vēlu vakaros, naktīs un brīvdienās;
  • bērnu uzraudzības pakalpojumus pašvaldības parasti nepiedāvā;
  • bērns var kļūt par „stafetes kociņu”, kas tiek nodots no viena vecāka otram – kamēr viens strādā, otrs pieskata bērnu un otrādi;
  • cilvēks, kurš strādā nestandarta darba laiku un audzina bērnu, var būt ilgstošā miega badā.

Projekta „Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku" pētījuma rezultāti liecina, ka 61,5% no visiem pāriem, kur viens no vecākiem strādāja nestandarta darba laiku, atzina, ka iztiek ar mazāk miega, nekā vēlētos. Tādējādi strādāšana naktīs un vēlu vakaros ietekmē arī cilvēka veselību, tāpēc darba un ģimenes dzīves saskaņošana kļūst jo īpaši būtiska.

 

Attālināts darbs
Attālināts darbs nozīmē, ka strādāšana notiek ārpus darba devēja telpām, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Darbiniekam tiek piedāvāta iespēja strādāt citā vietā, veicot tos pašus darba pienākumus, piemēram, bibliotēkā, attālinātā darba centrā, mājās u.c..

    
  • netiek patērēts laiks nesvarīgām sarunām ar kolēģiem;
  • daļa darbinieku mājās jūtas komfortablāk un līdz ar to strādā labāk;
  • mazāk stresa;
  • vairāk produktivitātes;
  • vieglāk savienot darbu ar ģimeni.
  • samazinās saskarsme ar kolēģiem, kas var negatīvi ietekmēt darba procesu un attiecības ar kolēģiem;
  • sociālā izolācija, darbiniekam var trūkt saskarsmes;
  • grūtības atdalīt darbu no mājām;
  • darbs nekad nebeidzas;
  • nepieciešama pašdisciplīna.

Bez dažādiem darba laika modeļiem darba devējs var piedāvāt savam darbiniekam arī citus papildus labumus, kas palīdz darba un ģimenes dzīves savienošanai: bērnu istabas, pārtīšanas iespējas u.c. risinājumi. Vairāk par tiem šeit.

Nosūtīt šo rakstu uz e-pastu:

6 + 6 =
Aprēķiniet un ievadiet rezultātu, piemēram, '1+3' gadījumā ievadiet 4